Galvas, sprandas,

plecu un roku sāpes

Muguras, krustu sāpes,

sāpes kājās

Dažādas

citas kaites

Āderes – dzīvoklī,

zemesgabalā, aku vietas

Atnāk pie manis pēc izskata nonīcis un pelēks, es viņus saucu par vārguļiem, kuri vēlas, lai palīdzētu viņiem beidzot atgūt veselību. Rodas jautājums - kā viņš vispār līdz dziedniekam ir nonācis? Izrādās, nejauši izlasījis internetā vai uzklausījis paziņu ieteikumus vērsties pēc palīdzības pie manis, jo nekas cits iepriekš nav līdzējis. Noņemot daudzus dažādos enerģijas blokus, man izdodas pieslēgt kosmiskajai enerģijai, tikai tad var sākties fiziskā ķermeņa dziednieciskais process.

Dziednieciskā seansa beigās pacienta sajūtas kardināli mainās, rodas viegluma sajūta, gribas pat lidot. Locītavās vairs nekur nesāp, pazudušas iepriekšējās ķibeles, jo izveidojies jauns enerģijas savienojums ar viņa paša dievišķo čipu.

Aktuālākās kaites, ar ko saskaros ik dienu, saistītas ar problēmām sprandā , kakla rajonā, kā arī sāpēm un tirpšanu roku locītavās. Sāpes plecu un lāpstiņu rajonā veicina pārmaiņas skriemeļos no ilgstošas sēdēšanas darbā pie datora un nepietiekamas fiziskās aktivitātes . Dziedināšanās laikā ātri pazūd nepatīkamās sajūtas, atjaunojas spēja brīvi pagrozīt galvu, roku locītavas nesāp, pazudušas arī sāpes lāpstiņu rajonā. Galva kļūst skaidra un acis – gaišas.

Daudzi sūdzas par muguras sāpēm, kas vēl izstarojas pa krustu un gūžas rajonu, pēc kāda laika - jau pa visu kāju. Pie vainas ir trūce, skriemeļu novirze un disku iekaisums. Dziedinot ar dažādām manipulācijām, muskuļu spriedze samazinās, kustīgums atjaunojas. Sāpes un kāju tirpšana pazūd, atjaunojas enerģijas plūsma visā ekstremitātē - līdz pat pirkstu galiem. Dziedināšana var būt sarežģītāka, ja kaite ir ielaista. Nesen parādījušās muguras sāpes iespējams viegli novērst. Pēc seansa cilvēks var atkal brīvi kustēties un justies kā jaunībā. Mana seansa laikā skan klusa mūzika, dažas bijušās vārgules sāk pat mēģināt dejot. Ja seansa laikā nav ievērojamas izmaiņas, iesaku griezties pie citiem speciālistiem, jo tas ir jau ļoti nopietni. Tiesa, reti ir gadījumi, ka nav nopietnu pārmaiņu jau pirmā seansa gaitā.

Grūtāk ir ar apsaldējumiem, jo tad katrs pieskāriens ir sāpīgs. Dziednieciskais efekts nav tik spēcīgs, lai varētu uzreiz sāpes mazināt. Šajā gadījumā nepieciešami vairāki seansi.

Pēc gripas, kovid, plaušu karsoņa un bronhiālās astmas ar vairākiem seansiem var veicināt organismam pašam sākt cīnīties ar šo kaiti - uzlabojumi būs noteikti. Pazūd elpošanas traucējumi un nespēks. Izsildot pašas plaušas ar dziedniecisko enerģiju, tās sāk attīrīties. Hroniskās kaites dziedināt ir daudz grūtāk, dziedināšanās ir lēnāka , bet uzlabojums noteikti sekos. Pēc seansiem parādās sejā sārtums, acis kļūst gaišākas. Šeit arī rodas pārsteiguma moments, ka visas sākotnējās problēmas pazudušas vai mazinājušās ,it kā pašas no sevis - kā ar roku ir atņemtas, un tā daļēji ir patiesība, jo dziedināšana notiek tikai ar manām rokām, nepielietojot nekādus palīglīdzekļus. Dziedināšanā izmantoju tikai enerģiju, ko saņemu no augšas un sūtu uz problēmu vietām, līdz ar to atjaunojot to patieso plūsmu. Izmaiņas organismā ir tūlītējas, pacienti to uzskata par brīnumu, bet man tā ir ikdiena. Tiesa, ir gadījumi ka nekas nemainās, nav pietiekošu izmaiņu, jo sāpes saglabājas, tad izsaku līdzjūtību un lūdzu griezties pie citiem speciālistiem. Tā notiek retāk, jo šie gadījumi pieprasa nepieciešamību pēc nopietnākas ārstēšanās. Jebkurā gadījumā es dziedinu visu ķermeni neatkarīgi no sūdzībām, atjaunojot enerģijas plūsmu pa visu fizisko ķermeni no galvas līdz kāju pirkstiem.

Dziednieciskā enerģija veicina un saglabā paša organisma spēju dziedināties vēl ilgu laiku pēc seansa. Ja atjaunojas kāda no iepriekšējām ķibelēm un uzrodas jaunas vajadzības, vajag griezties pie manis jau laikus.

Veselā miesā mājo vesels gars!

Dziednieks Māris Gargurnis.

Pie manis parasti vēršas pēc neveiksmīgas ārstēšanas, jo kaite nav pazudusi, kā pie pēdējās cerības.

Tas arī veiksmīgas dziedināšanās sākums. Ticība sev un man.

Minēšu dažādas kaites, kad noteikti vajadzētu vērsties pie manis pēc palīdzības dziedināt

fizisko ķermeni ar dziedniecisko enerģiju (kas nav manējā), veicinot jūsu paša ķermeņa dziedināšanās spēju.

Es neārstēju.

Covida sekas

Ja pēc pārslimošanas ir nepatīkamas sajūtas un tās nemazinās jau vairākus mēnešus, jāsāk uztraukties, jo izveidojies tā saucamais garais Covids.

Galvenie simptomi ir nespēks un vājums, izteikta fiziskās izturības pasliktināšanās, domāšanas spēju samazināšanās, kā arī tā dēvētā smadzeņu migla, ko raksturo koncentrēšanās grūtības. Iespējams pat, ka atjaunojušās daudzas iepriekšējās kaites, sāpes locītavās, problēmas ar asinsriti un izteikts muskuļu vājums.

Var jau gaidīt, līdz ārstējoties veselība uzlabosies, taču es iesaku pašam sevi dziedināt. Sākumā veiksmīgi var palīdzēt dziednieks, kurš ar savu enerģiju sakārtos biolauku, kas pēc slimošanas ir pavisam saārdīts. Atjaunojot spēcīgu enerģijas plūsmu no galvas līdz kājām, atjaunosies arī imūnsistēma, kas veicinās paša ķermeņa spējas beidzot uzsākt sevis dziedināšanu.

Pārmaiņas garantētas jau pirmajā seansā.

Dziednieks MĀRIS GARGURNIS

1

Ko jūs man varat izstāstīt par tām enerģijām?

Pirmais, ko es savā laikā iemācījos, ir meklēt tā saucamās āderes. Daudzi no rīkstniekiem, kuri 1981. gadā sāka ar to nodarboties, kļuva par dziedniekiem. Toreiz mēs mācījāmies tās sajust dažādos veidos, kā nu kurš to iedomājās. Toreiz āderu noteikšana nāca modē.

To noteikšana nemaz nav tik vienkārša, ir jāiemācās noskaņoties, lai varētu tās pareizi noteikt, jo no zemes plūst daudzas dažādas enerģijas, bet jāpieslēdzas ir īstai meklētai. Tevis meklēšanai noskaņotais instruments pats parādīs, kur ir meklējamā ādere. Tas bija ārkārtīgi interesants laiks. Lielajā VEF zālē bija sanākuši kādi simts āderu meklētāji. Kā nu kurš to darīja. Cits ar rīkstīti, cits ar gredzenu, cits ar L vai V veidā izliektu dzelzs stiepli noteica āderes. Arī es vienreiz tādā saietā uzstājos un apgalvoju, ka rīkstīti nemaz nevajag, var tāpat ar roku. Ar izstieptu roku var sajust, kur ir ādere jau pa lielu attālumu. Toreiz arī sākām runāt par iespēju āderes neitralizēt. Versijas bija dažādas: neitralizēja ar spoguli, plēvēm, dažādiem augiem, ādām.

Viena pazīstama sieviete izmēģināja dažādus materiālus, pēc dažām dienām atkal zvana un iesaka citus materiālus, jo izrādās – iepriekšējais vairs pietiekami labi nenovērš āderu negatīvo iedarbību. Ja nav iespējas pārvietot gultu uz neitrālu vietu, var jau eksperimentēt, bet labāk izvairīties, jo paredzamā efekta var nebūt.

 Bija tāds interesants gadījums, ka vienās mājās es skaidri jutu, ka zem gultas ir ādere, bet tās iedarbība bija daudz vājāka nekā vajadzētu būt. Skatos, pie sienas ir svētbildes, un jautāju, vai gadījumā te kāds bieži krustu nemet. Jā, iznāk veca tantiņa un saka, ka katru vakaru uzmet krustu uz spilvena, lai nekas viņai netraucētu gulēt. Tas, iespējams, darbojas apmēram kādas trīs stundas.

2

Kāpēc āderes ir tik sliktas un kāpēc mums no tām ir jāuzmanās?

Es uzskatu ka āderes ir kā caurvējš. Ja guļ uz āderes, piemēram, ja tā iet pāri kājām, tad tās var salt. Man pašam arī bija gadījums, ka viesnīcā guļu un jūtu, ka kājas salst, rudens.

Uzsedzu vēl vienu segu, tāpat salst. Kāpu ārā no gultas un paskatījos, jā, ādere ir tur, kur manas kājas. Sagriezu gultu un visu nakti gulēju ar zeķēm kājas. Āderes starojums atvēsina, precīzāk, maina biolauku.

3

Ja gultu pārbīda, tad viss ir kārtībā?

Jā. Ja gultu būtu jāpārvieto uz vietu, kur jau ir kāda mēbele,

piemēram, sekcija, gultu iesaku pagaidām novietot blakus sekcijai, jo tā ir brīva no āderes. Ja pēc trim dienām labi guļas, novietot gultu sekcijas vietā.

4

Tagad ļoti daudzi pērk jaunus dzīvokļus vai būvē jaunas mājas. Kā viņi var pateikt, kur likt gultu? Lai to noskaidrotu, vajadzētu pasaukt rīkstnieku?

Rīkstnieku parasti tiešām arī vajadzētu saukt, ja jaunajā dzīvoklī

nevar labi izgulēties un tad, kad gatavojas celt jaunu māju.

Visbiežāk tieši tad arī rīkstniekam jāapseko izvēlētā vieta, lai māju uzceltu tur, kur nav āderu tīklojums un māju varētu iegrozīt tā, lai tā pēc iespējas būtu „brīvā vietā”. Tas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi.

5

Vai jums savas dzīves laikā ir nācies saskarties ar to, ka kāds pie jums atnāk kā pie dziednieka, bet izrādās, ka pie visām veselības problēmām vainīga tieši ādere?

Ir tādi gadījumi. Jo es savā laikā apstaigāju mājas kā dziednieks,

pie reizes arī noteicu āderu vietas. Tas bija labs treniņš. Ja cilvēks guļ uz āderes un ir slims, ārstēšanās nelīdz. Ja gultu pārvieto no āderēm brīvā vietā, viņš ātri vien izveseļojas.

Bija gadījums: tantiņa gulēja uz āderes un ļoti slikti jutās, aizgāja uz slimnīcu un pēc trim dienām jau jutusies vesela, jo laikam negulēja uz āderes. Atgriezās mājās, un atkal slimība atgriezusies.

Ir jutīgāki un ir mazāk jutīgi cilvēki, tomēr āderes var veicināt dažādu kaišu rašanos arī pēc ilgāka laika. Reti, bet gadās, ka guļ virsū un par veselību nesūdzas. Sevišķi jutīgi ir mazi bērni, tie neguļ, grozās šķērsām gultā un ļoti bieži slimo.

6

No kā rodas āderes? Kāpēc mēs vienmēr esam runājuši par to, ka nedrīkst gulēt uz āderēm? Kas ir tajā āderu krustpunktā?

Vienkārši sakot, tas ir starojums, kas nāk no zemes. Tas sniedzas ļoti augstu, pat ar lidmašīnu braucot, var tās sajust. Un to pašu starojumu ietekmi var novērot uz asfaltētiem un zemes ceļiem, kā saka, kalna galā ir „baigā bedre”. Vissliktāk ir āderu krustpunkti, kur kopā krustojas trīs un vairāk āderu.

7

Un ko nozīmē ūdeni saturošās āderes un kādas vēl ir?

Ja es meklētu visas āderes, tas ir izstarojumus, kas plūst no zemes, tad, ejot pa istabu, rīkstīte, ko es lietotu, nepārtraukti kustētos vai nu uz augšu, vai nu lejā, jo dažādi starojumi no zemes plūst nepārtraukti. Es galvenokārt meklēju tikai to starojumu, kas slikti un spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ķermeni, veicinot dažādas kaites.



Ūdens āderu starojums ir pavisam cits. Nosaku arī precīzi ūdens

ņemšanas vietas.

8

Jūs minējāt dažādus instrumentus, ar ko nosaka āderes, runājāt arī par L burtu, bet es zinu, ka rīkstītes ir tā kā burts V.

Šajā gadījumā instrumenta materiālam un veidam nav būtiskas

nozīmes. Svarīgi, ar ko tu esi iemanījies strādāt. Kādreiz vecos

laikos meklēju āderes ar zelta pulksteni garā auklā. Principā ir

vienalga kāds instruments. Teiksim, man meklēt ar iekarinātu

gredzenu nepatīk, jo sajūtu spiedienu krūtīs, darbojoties ilgāku

laiku, jūtos nelāgi. Ar L un V veida instrumentus mazāk ietekmē

dažādi faktori, rādījums ir precīzs.

8

Vai cilvēki paši mājās nevarētu noteikt, kur ir āderes, tomēr ir jāsauc speciālisti?

Var arī paši izmantot jebkādu instrumentu, piemēram, četrkantaino padomju laika rīvi. Šajā gadījumā viss ir ļoti vienkārši sarežģīti jeb sarežģīti vienkārši. Ir jāprot noskaņoties uz to, ko meklē, nevis vienkārši jāstaigā. Un tad, kad tu esi noskaņojies uz kaut ko konkrētu, tad rīkstīte vai rīve arī parādīs izmaiņas. Bet, ja to dara cilvēks, kuram ir vienalga, var staigāt vai nestaigāt, nekādas jēgas tāpat nebūs.

9

Kāpēc jūs minējāt rīvi? Es zinu tādu variantu, ka zelta

gredzenu iekar striķītī vai diegā un tad mēģina tādā veidā sameklēt āderes, bet kāpēc rīve?

Atkārtoju vēlreiz, ka instrumentam nav būtiskas nozīmes. Jābūt ir indikatoram. Rīkstīte, zelta gredzens vai kas cits, tas ir vienalga.

Var arī atslēgas vai ko citu iekarināt garā diegā. Es smejos, ka ir

grūtākais iemācīties lēni virzīt roku uz priekšmetu ar diegā

iekarinātu priekšmetu. Jūs ievērosiet, ka gredzens sāk jocīgi

uzvesties – vai nu atpaliek, vai arī sāk griezties, pēc tam atkal

atgriežas vertikāla stāvoklī. Vieta, kur gredzens mazliet aizkavējas, ir vieta, kur varētu būt ādere.

 Savukārt rīve, turot to horizontāli aiz kāta, vienā vietā istabā sāks griezties uz sāniem, norādot, ka ādere varētu iet pāri šai vietai.